Skvirts | Xblog - Viss par seksu

Posts Tagged ‘Skvirts’

„Viss, ko nepieciešams zināt par skvirtu” (info no porno indusrtrijas) 2 daļa

decembris 8, 2009 no admin



Kas ir skvirts?



Patiesībā, par to vēl joprojām strīdas. Daži uzskata, ka tas ir sava veida spermas izvadīšana: orgasms ar tā izrietošo ejakulāciju. Citi uzskata, ka tas ir tikai urīns: cilvēks, kas „atklāja” esošo fenomenu, apgalvo, ka tas nav urīns. (Sīkāk par to varat izlasīt 1 daļā). Un ir cilvēki, kas vispār netic šādam fenomenam.

Lai arī kas būtu skvirts, tā noteikti nav ejakulācija no dibena (ja gadījumā izdzirdēsiet par to, kā kādam ir bijis „anālais skvirts”, Jums vajag zināt, ka tas ir klizmas vai dizentērijas rezultāts). Sievietes, kurām ir skvirts, apgalvo, ka tā ir orgasma fiziskā izpausme. Doktors Ernests Grafenbergs, apgalvoja, ka tā ir patiesībā urīnkanāla dziedzeru izdalīšanās, kas ir saistīta ar erogēnām zonām, ar kurām ir pārklāta urīnkanāla maksts priekšējā sieniņa. Šī erogēnā zona plašāk pazīstama kā G-punkts, starp citu, nosaukums par godu Grafenbergam. Viedoklis par šķidruma izdalīšanās cēloni, ir ļoti atšķirīgs, kaut gan lielākā daļa apgalvo, ka to izraisa G-punkta stimulācija.



Kas to spēj?



Kā runā – visas sievietes. Fiziskā uzbūve, visām ir vienāda, katrai ir tas, kas nepieciešams, bet noslēpums ir savu orgānu pareizā izmantošana. Vai daudzi var lepoties ar spēju svilpt ar divu pirkstu kombināciju, vai spēju pakustināt ausis? No otras puses skatoties, sievietes organisms – noslēpumaina lieta, tāpēc daudzām sievietēm var būt skvirts, bet citām diemžēl nē. Šo problēmu apgrūtina tas, ka starp orgasmu un ejakulāciju ir vairākas atšķirības. Skvirts ir sava veida grūti sasniedzams efekts, ko apgūt ir daudz grūtāk kā citas prasmes. Kā jau visur – viss ir atkarīgs no paša cilvēka.



Kas to dara bieži?



Kad skvirts vēl nebija tik populārs, tas tika uzskatīts par „dabas kaprīzi”. Bieži šādas personas parādās īpašos video, zem nosaukuma „dabas kaprīzes”, tāpat arī pamācošos video (pārsvarā tie piederēja sievietēm), kas apguva porno sfēru. Tagad situācija ir mainījusies. Ir zvaigznes, kas tieši ar skvirta palīdzību ir kļuvušas populāras.

Mila, Sara Jane Hamilton, kā arī Fallon – katra no viņām ir ieguvusi nelielu popularitāti. Tomēr sākotnēji skvirts nebija pārāk populārs, līdz brīdim, kad Seymore Butts nāca klajā ar filmas, kur attēlots skvirts. Negaidīti, šīs filmas padarīja Seymore populāru, gandrīz tikpat ļoti kā viņa tēma par anālo seksu. Viņa zvaigznes bija perspektīvi skvirteri, kā Alisha Klass un Taylor Hayes. Seymore bija pirmais, kas iepazīstināja ar Flower Tucci. Šodien Flower un Cytherea ir īstenas skvirta karalienes, lai gan skvirtam kļūstot populāram, to video ir savairojušies kā sēnes pēc lietus. Tikai dažas no meitenēm spēj izveidot karjeru ar skvirtu, kā piemērām abas karalienes. Kaut uzmanību vajadzētu pievērst arī Annie Cruz.



Kā saprast, vai tas ir reāli?



Nekā, ja vien stāvēsiet blakus, vai būsiet ginekologs. Ir dažas detaļas, pēc kurām Jūs variet atšķirt no rupja pakaļdarinājuma, lai gan šaubos, vai tas būs iespējams pa visiem 100%. Pirmā pazīme, ka skvirts ir neīsts, ir montāža. Ja operators, vispirms parāda spermu uz sejas, vai kādu citu kadru, un tikai pēc tam pievēršas sievietes dzimumorgāniem, visticamāk, ka sieviete īsi pirms „ejakulācijas”, tika piepildīta ar ūdeni. Parasti skvirts ir pēc diezgan enerģiskas darbības. Tāpēc, ja redzat vairākas minūtes parasta drāziena, bez jebkādas montāžas starpā, pastāv iespēja, ka tas ir īsts skvirts. Tā kā, skvirts ir G-punkta stimulēšanas rezultāts, ņemiet vērā, vai seksa laikā tiek stimulēta (iekšējā vai ārējā) maksts priekšējā sieniņa, it īpaši ar pirkstu un palīglīdzekļiem. Šķidruma izdalīšanās arī var būt pavediens. Tāpat kā vīriešu orgasma laikā - muskuļi saraujas. Ir jābūt vairākiem izdalījuma piegājieniem, nevis viena strūkla, kā no krāna. Sievietes, kuras var veikt skvirtu, neizdala šķidrumu vienā daudzumā un ātrumā. Tāpat, kā vīriešiem, to izdalīšana ir dažāda.

Sekojiet līdzi vēdera un gurnu muskuļu darbībai – lielākai daļai sieviešu, kas veic skvirtu, apgalvo, ka tas ir daudz intensīvāk kā orgasms, tāpēc pastāv iespēja, ka arī citi muskuļi var tikt skarti orgasma laikā. Bet kopumā, viss notiek gluži tā kā jebkurā citā porno filmā – paļaujaties uz intuīciju. Ja kaut kas Jums šķiet neīsts, tad visticamāk tā arī ir, bet ja nekas netraucē, tad nav nozīmes īsts vai neīsts. Galvenais, lai Jums patīk.


Īsi un kodolīgi par skvirtu. 1 daļa

decembris 1, 2009 no admin

Ja sievietei orgasma laikā, no dzimumorgāniem izdalās liels daudzums šķidruma, parasti tas ir saistīts ar netīšu urīna izdalīšanu. Attieksme par šādu faktu mēdz būt dažāda, lai gan pareizi būtu gan no sievietes puses, gan partnera, šādu faktu īpaši nenožēlot.



Sievietes ārstējās, pielieto fizioterapiju, iet pie psihoterapeita, dažkārt pat veic operāciju – un kamdēļ tas viss? Pamatojoties uz slavenu ārstu senajiem pierakstiem un uz saviem pētījumiem, Psihogēno seksuālo traucējumu terapijas institūta (Vīnē, Austrijā), vadītājs, doktors Karls. F. Štifters uzskata, ka daudzos gadījumos sieviešu, šis process ir sava veida ejakulācija, kā vīriešiem. Šķidrums, kas izdalās pa urīna izvadīšanas ceļiem, nav nekāds urīns, bet īpašs šķidrums no dziedzeriem, kas daļēji atveras ūrīnkanālā, un daļēji tā ārējās atveres tuvumā.



Pēc Štiftera domām, sieviešu ejakulācija ir daudz lielāks baudas punkts, kā orgasms. Diemžēl, pēc daudzu autoru domām - tikai pusei sieviešu var būt ejakulācija, un tikai dažas uzskata, ka tas ir normāli, un vēlama lieta, bet atlikusī daļa šādu parādību apspiež.



Sieviešu ejakulācija ir saistīta ar to, ka tuvojoties orgasmam vai tā laikā, no urīna izvades kanāla, nejauši izdalās šķidruma strūkla, kas ne tuvu nav urīns. Tie nav pilieni, bet patiesi – strūkla. Šķidruma daudzums mēdz būt neliels (vidēji 50 ml – pietiekams lielums, lai paliktu aptuvens divu plaukstu nospiedums). Šķidrums ir gaišs, daudz gausāks par urīnu, bez urīna smakas. Sievietes, kurām ir bijusi ejakulācija, stāsta, ka tas smaržo kā „kaķis”, bet daudz maigāk, kā „jauns vīns”, „mazliet rūgteni”, „smarža un garša mainās četras reizes mēnesī: sākumā kodīgs, skābeni sūrs, pēc tam ļoti salds – aptuveni 3 dienas pirms mēnešreizēm. Pēc garšas izsmalcināts, mazliet līdzīgs medum, bet ne tik ļoti gauss”.



Pētījumi atklāja būtiskas atšķirības urīnā un sieviešu ejakulācijā. Daži rādītāji uzrāda vairākus tūkstošus atšķirības, tāpēc nav nemazāko šaubu, ka izdalītais šķidrums – NAV urīns.



Daudz interesantāku variantu piedāvāja viena doktora sieva, kas mēdza ejakulēt, un piedalījās pētījumos. Viņa iedzēra tableti, kas izkrāsotu urīnu. Pēc ejakulācijas tika veikta gultas pārbaude. Nekur nebija redzama krāsas maiņa. Lai to pierādītu vēl tiešāk, viņa mazliet urinēja uz ejakulācijas izdalītā šķidruma vietas – bija redzama nokrāsa.