Kāpēc viņi to dara?

Kāds ar sāpēm „ārstē” savas neapzinātās seksuālās bailes un kompleksus. Jo sekss ir kaut kas šausmīgs, netīrs, un ar to nodarbojas tikai slikti, samaitāti puiši un meitenes. Un sliktos puišus un meitenes vajag sodīt.

Citi atkal vienkārši noguruši no misionāru pozas, un meklē dažādību, jaunas asas izjūtas. Viņus piesaista piederība kādai noteiktai subkultūrai, vai modernajai fetišisma videi.

Ir vēl kāds „saistošs” stāvoklis. Pēc būtības, tas ir īpašs mazohistisks kaifs, transs, ko daži gūst mazohistisku darbību procesā. Šo stāvokli izjūt dažādi; tas līdzinās sajūsmai dzērumā, jauna ekstremāla sporta apgūšanai, kā arī jogai līdzīgai meditācijai. Sadomazohisms nav mūsdienu modernais izgudrojums, tas jau bija manāms viduslaikos, kad mūki izjuta ekstāzi, sitot viens otram ar pātagām. Nedrīkst domāt, ka šāda veida stāvokļa ieviešana ir tīri tehniska, un ka tagad katrs, kas „pareizi” tiks nopērts vai sasiets, izjutīs kosmisku baudu. Zemapziņa katram cilvēkam ir dažāda, un tieši tāpat, piekļuves atslēga uz to (ja vispār ir tāda). SDM ir viens no specifiskajiem variantiem.

Nepatīkamais ir tas, ka SDM ir arī otrā puse. Transa stāvoklis var izraisīt atkarību no sāpēm. No SDM var kļūt atkarīgs, tāpat, kā no narkotikām, auto rallijiem, interneta un azartspēlēm. „Lomkas” izpaužas, kā ļoti stipra vēlme izjust sāpes, un mazohisti to sauc par Izsalkumu.

Ko tik cilvēki neizdomā?

Sadomazohisti – izgudrotāju tauta. Viņi viens otru ietin pārtikas plēvē (to sauc par „mumifikāciju”), ietērpj lateksa kokonā, sit ar pletnēm, plītē ar niedrēm, ieper, nolej ar karstu sveces vasku, jūtīgās ķermeņa daļas saspiež ar veļas knaģiem, caurdur ar adatām, ieslēdz ķēdēs, slīcina, smacē…

Lai uzskaitītu visas darbības, kas tiek veiktas sadomazohistu starpā, var aizņemt vairākas lappuses!