Xblog – Viss par seksu » mīļākā

Posts Tagged ‘mīļākā’

Kas tā tāda mīļākā?

augusts 25, 2009 no admin

Un nevajag nemaz tā skatīties. Mīļākā – tas skan lepni. Un lai sievietes lepojas ar savu stāvokli, es viņas neapskaužu. Jo īsta sieviete atzīst tikai vienu stāvokli – mīļākās stāvokli.
Pie manis vīrietis ierodas kā uz svētkiem, ar šarmu, smaidu, un interesantiem stāstiem. Mājās viņš ir sadrūmis ģimenes cilvēks, miskastes un materiālo lietu vergs. Bet pie manis viņš ir visuma iekarotājs, supermens, princis. Es pieņemu viņu tādu kāds viņš grib izskatīties manās acīs.
Jā, es nekad viņu neredzēšu mājas čībās pie TV, nenāksies sastapties ar viņa kuņģa problēmām, un klausīties visādas atrunas pa telefonu. Un tas taču ir lieliski!
Es brīnos par draudzenēm, kas cenšas panākt, lai viņu mīļākie viņas aprec. Mana izredzētā sieva var gulēt mierīgi, mūs ar viņu saista tikai mīlestība. Mīlestība, tās skaidrā veidā, bez jebkādas intereses uz materiālo, ikdienas garlaicīgās kopā ēšanas, vai TV programmu skatīšanas. Un lai sieva lej savu pagatavoto boršču, kas viņu tikai nogurdinās, un padarīs viegli aizkaitināmu, mans ābols tomēr būs gardāks. Jo viss, kas man nepieciešams ir – mīlestība.
Jā, protams, kādā jaukā dienā šī mīlestība izzudīs. Pievērsiet uzmanību – kādā jaukā dienā…Viss dzīvais ar laiku izzūd. Un nevajag tēlot, ka Jūsu jūtas ir uz mūžu, no tā labāk nekļūs. Man nav gadiem jātēlo un jāmelo, ka jūtu to, ar ko man neatbild. Jo es esmu tikai mīļākā.
Dienā, kad pazudīs mīlestība, atgūšu atkal mīlestību, lai varētu tikties ar citu. Un šī diena būs skumja, bet skaista. Un, lai psihologi skalo smadzenes naivām sievietēm, kā noturēt jūtas pie sevis gadiem. Ar tādu pašu veiksmi viņi varētu apmācīt kā plaukstā noturēt saules gaismu, vai iekonservēt pirmā lietus smaržu. Bija, un vairs nav.
Es necenšos iegūt aizritējušo laiku, jo dzīvoju tikai šai dienai. Un šī diena ir pati pilnība. Vīru mīļāko noslēpums ir vienkāršs – nekādi nākotnes plāni, dzīvoju tikai vienai dienai.
Viendien mana draudzene teica:” Sievas ciena, bet mīļākās nē”. Smieklīgi, ko tādu dzirdēt! „Cienījama” sieva, tā ir mājkalpotāja, istabene, saimniecības vadītāja, kurai par to nevajag maksāt. „Necienīgā” mīļākā, ir tā, kurai dāvina ziedus ziemas vidū, kuras dēļ riskē ar karjeru. Un neapmierinātu seju var iegūt tikai pavēlot. Lielākā daļa cilvēces iegādājas sev mīļāko.
Atcerieties dažus slavenus vēsturiskus nostāstus, un literārās sievietes. Nu i? Pārsvarā kurtizānes, favorītes. Un starp viņām daudz sievu? Tikai tādā gadījuma, ja viņas bija karalienes. Un arī nokļuva tur, ne jau tāpēc, ka bija labas sievas.
Jau izsenis, visi bija par mīļākām. Romāni un kinofilmas par godīgām, labām sievām bija retums, bet par kaislīgām mīļākām – ļoti daudz.
Protams, visos laikos mīļākās bija mantkārīgas, prasīgas, un izšķērdīgas, kā rezultātā vīrieši sāk stresot, izdabāt viņu untumiem, dāvināja savrupmājas, mašīnas, dārglietas. Bet vīrieši to tak darīja brīvprātīgi!
Jā, es esmu mīļākā, un negrasos kļūt par sievu. Lai salīdzina šos divus pretstatus, bet man tas neinteresē. Tā ir skaista pasaka, sieviešu žurnālu lasītājām. Mīļākā – kaprīza, jūtīgā, sava noskaņojuma sekotāja, kas interesējas tikai par savu garīgo stāvokli. Un sieva – pacietīga, nākotnes plānotāja, pavarda turētāja. Divi pilnīgi pretstati!
Sieviete – nav mehānisms. Lai kādi psihotrenniņi viņai netiktu piedāvāti, nav iespējams aizmirst ikdienas strīdus, uztraukumu par ēdienu, un pielāgošanos vīra garastāvoklim. Pilnībā! Kopdzīve jebkurā gadījumā dos par sevi zināt, un nogurušie mehāniskie apskāvieni, apstiprinās manu banālo diagnozi: mīlestība – mīļākajām. Sievām – viss pārējais.